He Kānga te Kai
Nā Hana Pōmare i tuhi
Nā Hēni Jacob i whakamāori
Ko te Maya te tangata whenua o te Pokapū o Amerika. I tō rātou rohe pōtae ngā whenua e karangatia nei i ēnei rā ko Guatemala, ko Belize, ko El Salvador, ko Honduras, me ngā rohe nui e rima o Mehiko, arā, a Yucatán, a Quintana Roo, a Tabasco, a Campeche me Chiapas.
E ai ki ā ratou kōrero mō te orokohanga ake o te ao, nā tō rātou atua o te hau, nā Hurakan, me te āwhina mai a ētahi atu atua, i waihanga te tangata ki te pokenga puehu parāoa kānga. Ko te kānga hoki te iho o te iwi. Koia te tūāpapa o te maramataka Maya, e tohu ana mō āhea whakatōkia ai, mō āhea kohikohia ai, mō āhea whakanuia ai tēnei mea te kānga.
He kai taketake ake te kānga nō te Pokapū o Amerika.
Heoi anō, i ēnei rā, koia tētahi o ngā kai hokohoko mātāmua o te ao.
Te Toro o te Kānga ki te Ao
Kua hia mano tau ngā iwi Maya e whakatipu kānga ana. Ka neke haere rātou ki wāhi kē o Amerika, ka haria haerehia anō hoki te kānga.
I te rautau 16, ka tae atu ngā Kairaupatu Pāniora ki te Pokapū o Amerika. Nāwai ā, ka taka ki raro i tō rātou mana ētahi whenua rahi tonu o te Pokapū o Amerika me Amerika ki te Tonga. Ā, ka hoki haere rātou ki Ūropi, mauria atu ana te kānga i ō rātou taha.
Me kōrero anō ngā mana o Ūropi e kimi whenua hou ana mō rātou i tāwāhi i te rautau 17. Katoa ngā iwi i tūtaki ai rātou, e whakatipu kānga ana. Nā aua iwi kāinga i whakaako ērā o tauiwi kua rarau te noho ki aua whenua me pēhea te whakatipu kānga.
Ko ngā mahi whakanui i haere tahi me te kohinga o te kānga, kei te kawea tonutia i Amerika i ēnei rā. Koia hoki tētahi o ō rātou rangi whakatā tūmatanui tino nui, arā, ko te ‘Rā Whakawhetai’.
Nō reira, nā ngā mahi toro whenua a ngā tāngata pora o Ūropi i ngā tau o ngā 1500 me ngā 1600 i tae atu ai te kānga ki Ūropi, ā, mai i reira, ki ērā atu moka o te ao.
Te Taenga Mai ki Aotearoa
Ko te kānga tuatahi i āta tuhia he kōrero mō tōna taenga ki Aotearoa, i tae mai i te tau 1772, i te ūnga mai o tētahi kaipuke Wīwī ki Pēwhairangi, ko Marion de Fresne tōna kaihautū.
I māmā te whakatipu i te kānga ki Te Tai Tokerau, nā te mahana o ngā rangi i ērā takiwā. Ka taka ki waenganui o ngā 1800, kua tino uru te whakatipu kānga ki ngā mahi ahuwhenua a te iwi Māori i ētahi wāhi nui tonu o te motu.
Koia tētahi o ngā kai ruarua nei i kawea mai rā e te Pākehā i riro hei kai tūturu nā te iwi Māori.
He Kai Māori Tūturu
Ko ētahi o ā te Māori anō mirimiri i te kānga hei kai motuhake māna, ko te kānga waru, ko te kānga pungarehu, me te kānga pirau (he kānga wai ki ētahi). E ai ki ngā tuhituhi, i kainga matatia anō hoki, ā, i kawea ngā kākano maroke e ētahi tira haere hei ō mā rātou i te ara.
Te kānga pirau, kānga wai
E ai anō ki ngā kōrero, he tikanga rokiroki kai te kānga pirau i kawea i ngā pakanga roa i te wāhanga tuatahi o ngā 1800. Ka raua atu he kānga ki te hukapēke, ā, ka kōpirotia te pēke ki te kōawa, i tētahi wāhi e pai ana te rere o te wai. Ka ono wiki pea te kānga ki reira, me te pirau haere anō o ngā kākano. Kātahi ka hūtia ake te pēke, ka tangohia ngā kākano, ka penupenua, ā, ka kōhuatia, e oti mai ai he kai pēnei i te pākū, i te pāreti.
He kakara motuhake tō te kānga pirau – ki ētahi he haunga kē. Engari ki te hunga manako nui ki tēnei kai, kaua e waiho mā tō ihu koe e nukarau – he kai tino reka rawa atu.
Te kānga pungarehu
Ko te kānga pungarehu tētahi atu momo taka i te kānga. Ka kōhuatia tahitia ngā kākano maroke me te pungarehu kia ngohe rā anō ngā kākano, kia maunu noa ngā kiri. Kātahi ka penupenua, ā, ka kainga, pērā anō i te pākū. Ka whakamarokengia rānei, ā, ka kuorotia kia hungahunga, ka whakamahia pēnei i te puehu parāoa. E ai ki te Māori, mā konei e nui ake ai ngā painga taiora o te kānga, ka tahi, e māmā ake ai hei nakunaku mā te puku, ka rua.
I whakapono tonu anō ngā tāngata whenua o Amerika he painga taha taiora, taha nakunaku tō te tunu tahi i te kānga me te pungarehu, ā, ko te tikanga o tā rātou kupu taketake ake mō te kai ka oti mai – te nixtamalli – ko te ‘pokenga kānga pungarehu’.
Te Kānga – kei ngā Wāhi Katoa!
I ēnei rā, he kānga kei te huhua noa o ngā kai me ngā hanga hokohoko, tae atu ki ētahi taonga rerekē tonu. He mea whakareka ngā inu mirumiru ki te wainene o te kānga, he mea whāngai e ētahi ringa ahuwhenua ā rātou heihei me ā rātou kau ki te kānga. He mea whakakaha te pukapuka me te kākahu
ki te māngaro-kānga. He kānga kei ētahi pani whakapaipai tinana.
Kei te mahia mai anō hoki te kora-koiora e kīia nei ko te ewaro ki te kānga, ā, e tāpirihia ana tēnei ki te penehīni e kainga ana e ō tātou waka.
Ka mīharo koe i te tini noa atu o ngā mea he kānga e huna mai ana i roto. Anei ētahi taonga kitea ai i te hokomaha he kānga kei ōna whakapapa – pānuitia ngā tapanga hoko e piri atu ana ki ngā mea nei, ka kimi ai i te kānga.
He Kai Reka te Kānga
Kua noho tūturu mai te kānga ki ngā kai a ngā iwi maha, huri i te ao. Kei tēnā iwi, kei tēnā iwi āna ake tohutao. Ka mutu, ko ētahi o ngā kai taketake a ngā iwi nā rātou taketake ake tēnei kai, pērā i ngā tāngata o Mehiko me te Pokapū o Amerika, kua riro anō hei tino kai i ngā whenua maha o te ao. Inā rā, ko te taco, ko te burrito, ko te quesadilla, ko te tortilla, kainga ai puta noa i te ao.
Kei ngā whārangi e whai ake nei ētahi tohutao māmā hei whakamātau māu i te kāinga, i te kura rānei.
Te Tortilla
He parāoa papatahi te tortilla ka mahia ki tētahi momo puehu parāoa kānga e kīia ana ko te Masa, ko te Masa Harina rānei. He kai tūturu nō Mehiko, ā, ka noho hei pūtake mō ētahi kai maha o Mehiko, pērā i te taco, i te quesadilla, i te tostado me te burrito.
He pai anō te parai i te tortilla kua mārō i te roa rawa e noho kau ana, e oti mai ai he kotakota tortilla. Inā kē te reka o ēnei – me ruirui noa ki te tote, me hoatu rānei he guacamole, he salsa rānei hei kīnaki.
Ngā mea ka hiahiatia
• He tō
• He pārai, he papa tunutunu rānei
• He oko whakaranu nui
• He pune rākau
• He pēke ‘zip-lock’ kua weheruatia
• He takapapa tortilla, he takapapa rango rānei
Ngā kai o roto
• 2 kapu o te puehu kānga masa (masa harina)
• ¼ tīpune tote
• 1 ½–2 kapu wai āhua wera nei
• He hinu oriwa, hinu huawhenua rānei
Ngā mahi
I roto i te oko whakaranu, kauroria atu te tote ki te puehu kānga.
Mahia he rua ki waenga o te puehu kānga, ka āta riringi atu ai i te wai wera. Kauroria ki te pune rākau i te tuatahi, kātahi ka romiromi ki ō ringaringa, kia oti mai ai he pokenga parāoa.
Tāpiria atu he paku wai anō, ki te hiahiatia. Me āhua hāpiripiri te pokenga. Pokepokea te parāoa nei mō te 2–3 meneti. Uhia ki te kirihou, ki te tītāora haukū rānei, ka waiho ai kia takoto noa, kia whakangā, mō te 20 meneti.
Wehea te pokenga kia tekau pea ngā wāhanga. Mirimiria ki ō ringaringa, ki te papa rānei kia pōro te hanga.
Hoatu te parai ki te tō. Kia āhua wera te tārahu. Pania te tou o te parai ki te hinu (kia iti nei).
Hoatu tētahi o ngā pōro parāoa ki tētahi o ngā whārangi kirihou. Pēpēhia ki ō ringaringa, kia oti mai ai he porohita āhua mātotoru. Whakatakotoria tērā atu haurua o te pēke kirihou ki runga ake, ka takapapa ai (ki te taonga takapapa) kia 3mm noa iho te mātotoru o te parāoa.
Tīhorea mai te kirihou o runga, ka tahuri ai i te tortilla kia tau atu ki te kapu o tētahi o ō ringaringa. Tangohia tērā atu kirihou, ka whakatakoto atu ai i te tortilla ki te parai wera.
Kia 20–30 hēkena e tunua ana ia taha. Tākaihia te tortilla ki tētahi tītāora mā, kia noho mahana tonu ai i a koe e tunu ana i ērā atu.
Hoatu he huamata, he mīti, he pīni, he tīhi, he aha atu rānei ki waengaui i tō tortilla, ka pōkai ai. Ana, kua rite hei kai māu
He Kao Kānga
Ko wai kāore e waiwai te waha i te reka o te kao kānga? Ka mutu, he kai taiora tonu. He maha ngā tohutohu mō te tunu kao, me ngā mea pai hei whakauru atu, pērā i te tīhi, i te rauamiami. He kai pai hei tina mā te whānau.
Ngā mea ka hiahiatia
• He oko āhua rahi
• He koheri, he pune rākau rānei
• He parai, he tō
Ngā kai o roto
• kia 2 ngā hēki
• 1 punetēpu wai (paku rahi ake pea)
• 1 kapu (125 karamu) puehu parāoa
• 1 tīpune pēkena paura
• He kini tote, he kini pepa
• 1 kēna o te ‘kānga kirīmi’
• 1 punetēpu pāhiri kua kotikotia kia ririki (ki te hiahia koe)
• ½ riki whero (ki te hiahia koe)
• 2–3 punetēpu hinu huawhenua, mō te parai (kia rahi ake, ki te hiahiatia)
Ngā mahi
I roto i te oko, koheria te hēki me te wai.
Tātarihia atu te puehu parāoa me te pēkena paura.
Ruia atu te tote me te pepa.
Tāpiria atu he wai kia iti nei, ki te hiahiatia. Engari kia kaua e waiwai rawa te ranunga.
Tāpiria atu te kēna kanga, ka kaurori ai.
Tāpiria atu te pāhiri me te riki whero ki te hiahia koe, ka kaurori ai.
Whakawerangia te hinu i roto i te parai kia āhua wera nei.
Tukua atu te ranunga ā-koko nei ki te parai.
Kia kite koe i ngā mirumiru i te mata whakarunga o ngā kao (ka pēnei i roto i te 1–2 meneti), hurihia.
Whakamātauria ngā kao i mua i te tango mai i te parai, kia kitea ai mehemea kua maoa a roto.
Hoatu he paku hinu anō pea ki te parai, ka hoatu anō ai i ngā koko ranunga.
Kainga ngā kao i te wā e mahana ana. Me whakarite pea he kīnaki mō runga, ā, he huamata, he korare ki te taha.
Te Kānga Waru
Me kī he kai Māori tūturu te kānga waru. Ka mahia ki ngā kākano kānga kua waruwarua, kua kuorotia. Ka tunua ki te umu, ka kōhuatia rānei. He wā anō ka tāpiria he kūmara, he kānga nakunaku me te huka ki te ranunga.
Ngā mea ka hiahiatia
• He tō
• He kōhua nui
• He kuoro
• He rākau pune
• Ngā peha o te kānga, he kiri konumohe rānei
Ngā kai o roto
• 50 karamu pata
(kua whakarewaina)
• kia 1 te hēki
• 1 kapu kākano kānga kua oti te waruwaru, te kuoro
• ½ kapu kānga nakunaku
• he kini tote
• ½ kapu puehu parāoa
• 1 punetēpu huka
• ¼ kapu miraka
• ½ kapu kūmara kua waruwarua (ki te hiahia koe)
Ngā mahi
Whakarewaina te pata. Tāpiria atu te hēki me te huka, ka kaurorirori ai kia kukū tonu, kia kōmā tonu.
Whakaranua atu ngā kākano kānga kua waruwarua (me te kūmara, mehemea koe e whakamahi kūmara ana).
Whakakotahitia te kānga nakunaku, te puehu parāoa me te tote. Tāpiria mai te pata, te hēki me te kānga waru ki ēnei hanga maroke.
Ringihia atu he miraka kia iti nei, kia hāpiripiri noa ai te pokenga – engari kia kaua e kūrarirari.
Ringihia atu he wai ki te kōhua – kia haurua pea te kī, paku neke atu rānei. Hoatu ki te tārahu, ka whakawera ai kia koropupū tonu.
Tapahia te kiri konumohe kia oti mai ētahi tapawhā, kia 15cm x 15cm te rahi.
Kokoa atu te ranunga ki waenganui o ia tapawhā, ka whētui ai kia oti mai he mōkihi tapawhā.
Kia koropupū te wai, tukua atu ngā mōkihi kānga waru ki te wai, ka āta kōhua ai mō te 50 meneti.
Wetekina, ka kai ai.
Ngā Mihi
Ngā mihi mahana ki a rātou kua tautoko mai: ki a Manutai rāua ko Pere mō te mahi i te kauta; ki a Tania Shearer me ngā kaimahi i La Boca Loca mō te akoranga tunu tortilla; ki a Ellie May Logan mō ngā whakaahua ātaahua.
Kaiwhakamāori: Hēni Jacob.
Kaihoahoa: Spencer Levine.
I whakaputaina tēnei pukapuka i te tau 2013
mō te Tāhuhu o te Mātauranga e HANA Limited,
Pouaka Poutāpeta 12 594, Thorndon,
Te Whanganui-a-Tara 6144, Aotearoa.
Ngā kōrero © Hana Pōmare.
Nā Hana Pōmare © ngā whakaahua kei te uhi me ngā whārangi 1, 6–14; nā Ellie May Logan © ngā whakaahua kei ngā whārangi 2–4.
Nā Te Alexander Turnbull Library te whakaahua kei te whārangi 5 (Māori man, woman and children gathering maize, Nelson region. Tyree Studio: Negatives of Nelson and Marlborough districts. Ref: 10x8-0944-G. Alexander Turnbull Library, Wellington, New Zealand. http://natlib.govt.nz/records/22740489).
Tēnei pukapuka © Te Karauna.
Kia pūmau te mana. Ngā tono katoa ki te kaiwhakaputa i te pukapuka.
Nama take 710875.
ISBN 1-877422-69-X.
www.hana.co.nz
